Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
iekāpt
iekāpt -kāpju, -kāp, -kāpj, pag. -kāpu; intrans.
1.Kāpjot ievirzīties (kur iekšā).
PiemēriIekāpt autobusā.
Stabili vārdu savienojumiIekāpt (arī ieiet) galvā. Iekāpt galvā.
1.1.Neuzmanīgi ejot, ielikt kāju vai kājas (kur iekšā).
PiemēriIekāpt peļķē.
1.2.sar. Ievirzīt kājas vai kāju (piemēram, apavos, biksēs).
PiemēriArī Jēkabs iekāpj koka tupelēs un iziet ārā.
1.3.pārn.; sar. Savienojumā ar gadu skaita apzīmējumu lokatīvā: sasniegt attiecīgo vecumu.
PiemēriJāzepiņš zināja, ka viņš iekāpis jau vienpadsmitā gadā..
1.4.pārn. Ieplūst, parādīties (piemēram acīs, sejā).
PiemēriZēns paņem skolotāja dāvanu, bet nevar pateikt ne vārda. Kaut kas silts ir iekāpis acīs, un sirds tik pilna..
2.sar. Ieiet (kur, pie kā) uz neilgu laiku. Iegriezties [1] (2).
PiemēriMārcis pagājās pa ielu uz vienu pusi, uz otru... Iegriezās veikalā, apskatīja preces... Pēc tam iekāpa nākošajā veikalā, tad trešajā un ceturtajā...
Avoti: 3. sējums