iekārdināt
iekārdināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kādam) rodas spēcīga vēlēšanās (pēc kā, ko darīt u. tml.). Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas šāda vēlēšanās.
PiemēriIekārdināt zēnu ar ābolu.
- Iekārdināt zēnu ar ābolu.
- ..kapteinis ar Janču atkal dodas izlikt naktsāķus. Viņus iekārdinājuši vietējo zvejnieku stāsti par samiem.
- Pat puse vai trīs ceturtdaļas no karaļvalsts nespēj mani iekārdināt.
- ..govs, maizes iekārdināta, ar valgo purnu pēc tās sniegdamās, nedroši līgodama smago ķermeni, pārgāja pār tiltiņu.
1.1.intrans.
Piemēri«Bet, Erik, ja tu pabeigtu vidusskolu, varētu studēt lauksaimniecību,» Mirdza mēģināja iekārdināt.
- «Bet, Erik, ja tu pabeigtu vidusskolu, varētu studēt lauksaimniecību,» Mirdza mēģināja iekārdināt.
Avoti: 3. sējums