iekāre1
iekāre -es, s.; parasti vsk.
1.Spēcīga, parasti savtīga, vēlēšanās iegūt.
PiemēriKremlī satiekas brīvas tautas Bez naida un iekāres..
2.Spēcīga baudkāra tieksme iegūt (pretējā dzimuma cilvēku).
PiemēriBet laiks gāja, un Leona iekāre auga; sevišķi to kāpināja atziņa, ka Elza noteikti ir iegūstama.
3.reti Kāre (pēc kāda ēdiena, dzēriena, arī ko ēst, dzert).
PiemēriVecam cilvēkam tik tā iekāre, no ēšanas nekā.
Avoti: 3. sējums