iekarojums
iekarojums -a, v.
1.Paveikta darbība → iekarot1. Iekarotā teritorija, valsts.
PiemēriKoloniālistu iekarojumi.
- Koloniālistu iekarojumi.
3.Paveikta darbība, rezultāts → iekarot3.
PiemēriPirmais lielākais revolūcijas iekarojums, kas parādīja, ka carisms vairs nespēj valdīt vienīgi ar agrākajiem līdzekļiem, bija 1905. gada 17. oktobra manifests.
- Pirmais lielākais revolūcijas iekarojums, kas parādīja, ka carisms vairs nespēj valdīt vienīgi ar agrākajiem līdzekļiem, bija 1905. gada 17. oktobra manifests.
- ..Lielā Oktobra iekarojumu sardzē ne lokāmi stāv padomju tautas bruņotie spēki.
- Talantīgākās personības [buržuāziskajā Latvijā] ne tikai centās nosargāt latviešu skatuves mākslas iekarojumus, bet arī meklēja iespējas to tālākai attīstībai.
Avoti: 3. sējums