iekārot
iekārot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Izjust spēcīgu, parasti savtīgu, vēlēšanos iegūt.
PiemēriIekārot naudu.
2.Izjust spēcīgu baudkāru tieksmi iegūt (pretēja dzimuma cilvēku). Izpaust šādu tieksmi.
PiemēriUn tā ar mani notika, kā laikam notiek ar daudzām sievām, kas nemīl savus vīrus: es jau biju iekārojusi citu un pievīlusi vīru pirms faktiskās laulības pārkāpšanas.
3.Izjust kāri (pēc kāda ēdiena, dzēriena, arī ko ēst, dzert).
Piemēri..kāpēc tāda milzu virtene vīru un sievu iekārotu Pāles alu..
Avoti: 3. sējums