iekārot
iekārot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Izjust spēcīgu, parasti savtīgu, vēlēšanos iegūt.
PiemēriIekārot naudu.
- Iekārot naudu.
- Tēvs baidījās, ka precinieki tikai iekārošot meitas bagātību..
- Mēs bijām dzīvojuši jaukā un bagātā, bet mazā zemes stūri, ko no seniem laikiem bija iekārojuši vācu iebrucēji.
- Dažs dzīvē slavu iekāro, Uz to vien nesas prāts; Tam tik, lai viņu apbrīno, Cits prieks tam nav nekāds.
2.Izjust spēcīgu baudkāru tieksmi iegūt (pretēja dzimuma cilvēku). Izpaust šādu tieksmi.
PiemēriUn tā ar mani notika, kā laikam notiek ar daudzām sievām, kas nemīl savus vīrus: es jau biju iekārojusi citu un pievīlusi vīru pirms faktiskās laulības pārkāpšanas.
- Un tā ar mani notika, kā laikam notiek ar daudzām sievām, kas nemīl savus vīrus: es jau biju iekārojusi citu un pievīlusi vīru pirms faktiskās laulības pārkāpšanas.
- Tiesa, viņš reizi pa reizei bija uzmetis Austrai iekārojošu skatienu, bet vairāk arī nekā. Savu Mildu Caune tomēr mīlēja un negribēja kļūt tai neuzticīgs.
3.Izjust kāri (pēc kāda ēdiena, dzēriena, arī ko ēst, dzert).
Piemēri..kāpēc tāda milzu virtene vīru un sievu iekārotu Pāles alu..
- ..kāpēc tāda milzu virtene vīru un sievu iekārotu Pāles alu..
- ..slimnieks iekārojis ābolu ēst..
Avoti: 3. sējums