iekāroties
iekāroties parasti 3. pers., -ojas, pag. -ojās; refl.; trans.
1.Pēkšņi rasties kārei (pēc kāda ēdiena, dzēriena, arī ko ēst, dzert).
PiemēriBērnam iekārojās piena.
- Bērnam iekārojās piena.
- Lapsa ceļmalā jūt zivju smaku un viņai arī iekārojas zivju gaļas.
- Lapsai iekārojies zosu cepeša.
- ..bet karalim saujā liela čūska. Ezim tūlīt tā iekārojas to apēst, ka ne izturēt.
2.Iekārot1.
PiemēriIekāroties bagātības.
- Iekāroties bagātības.
- Iekāroties slavas.
2.1.Izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt).
PiemēriNevienas svešas zemes karotājiem nebija iekārojies tādu [būdu] nopostīt.
- Nevienas svešas zemes karotājiem nebija iekārojies tādu [būdu] nopostīt.
- Kam gan neiekārosies aplūkot tādu brīnumbāku?
3.Iekārot2.
PiemēriPar Ingu Vijai spriedums īss: «Pilsētas puišu iekārojies..»
- Par Ingu Vijai spriedums īss: «Pilsētas puišu iekārojies..»
Avoti: 3. sējums