iekārt
iekārt -karu, -kar, -kar, pag. -kāru; trans.
1.Ievirzīt (kur iekšā) un pakārt.
PiemēriPats viņš lēni novilka mēteli, iekāra skapī..
1.1.Pakārt (starp ko), piestiprinot abos galos. Pakārt (priekšmetu kur) horizontāli aiz saites, auklas u. tml., kas piestiprināta (tam) divās vai vairākās vietās.
PiemēriPriedēs iekārts guļamtīkls.
1.2.Piestiprināt horizontāli (priekšmetu pie troses, auklas u. tml.) divās vai vairākās vietās tā, ka nokarājas.
PiemēriMašīna tikko tuvojās autoinspektoru grupai, kad viens no tiem - ar siksniņā iekārtu planšeti pār plecu - pacēla roku.
1.3.Pakārt (kur).
PiemēriUpīšu Mārtiņš žigli iekāra cirvi elkonī..
2.parasti divd. formā: iekārts; tehn. Tāds, kura galvenie nesošie elementi (troses, ķēdes u. tml.) pakļauti tikai stiepei.
PiemēriIekārta jumta konstrukcija.
Avoti: 3. sējums