iekārties

iekārties -karos, -karies, -karas, pag. -kāros; refl.

1.Pieķerties (pie kā) tā, ka paliek karājoties.

PiemēriTās [sviras] viens gals spieda pret celmu, bet otrā galā iekārās abi zēni.

Tās [sviras] viens gals spieda pret celmu, bet otrā galā iekārās abi zēni.
pārn. Sarkst saule un dūmakā upmalu tin, Tad iekaras bērziņā līkā...
Neļķe gāja sadrūvējies un neveikls. Elkonī iekārušies sieviete jauca viņam soļus.
Vaļējos logos iekārušies skolēni katru starpbrīdi klausās, kā šīs ziemas milzīgās kupenas aizskalojas uz Valdupes pļavām.

Stabili vārdu savienojumiIekārties (kādam) elkonī. Iekārties logā.

Iekārties (kādam) elkonī — Pieķerties (kādam) pie elkoņa un spēcīgi atbalstīties uz tā.
Iekārties logā — Pieķeroties pie loga malas (vai malām), izliekties ārā pa logu.

1.1.Krītot aizķerties (aiz kā) un palikt karājoties.

PiemēriZiedu krūmos daudz vītušu lapu, kas sakrājušās pie saknēm vai arī iekārušās pazarēs, kur tās plandās, plivinās un drebinās.

Ziedu krūmos daudz vītušu lapu, kas sakrājušās pie saknēm vai arī iekārušās pazarēs, kur tās plandās, plivinās un drebinās.
Apse nogāzta un iekārušies mazās eglītēs.
Meža izstrādē veļamais kāsis ir ļoti vajadzīgs darba rīks. To lieto uz zemes gulošu stumbru pavelšanai un arī iekārušos koku nogāšanai.

2.parasti 3. pers. Būt iekārtam, pakārtam (kur, starp ko) un nokarāties.

Piemēri..ejot ar mugursomu, kas, smagi iekārušies lencēs, kuļājas kaut kur krustu apvidū, pēc kāda lai ciņa sametas pat karsti.

..ejot ar mugursomu, kas, smagi iekārušies lencēs, kuļājas kaut kur krustu apvidū, pēc kāda lai ciņa sametas pat karsti.

3.pareti Ieliekties (kur iekšā).

Piemēri..pa āra durvīm iekaras viena balta apsniguši galva.

Avoti: 3. sējums