iekārties
iekārties -karos, -karies, -karas, pag. -kāros; refl.
1.Pieķerties (pie kā) tā, ka paliek karājoties.
PiemēriTās [sviras] viens gals spieda pret celmu, bet otrā galā iekārās abi zēni.
Stabili vārdu savienojumiIekārties (kādam) elkonī. Iekārties logā.
1.1.Krītot aizķerties (aiz kā) un palikt karājoties.
PiemēriZiedu krūmos daudz vītušu lapu, kas sakrājušās pie saknēm vai arī iekārušās pazarēs, kur tās plandās, plivinās un drebinās.
2.parasti 3. pers. Būt iekārtam, pakārtam (kur, starp ko) un nokarāties.
Piemēri..ejot ar mugursomu, kas, smagi iekārušies lencēs, kuļājas kaut kur krustu apvidū, pēc kāda lai ciņa sametas pat karsti.
3.pareti Ieliekties (kur iekšā).
Piemēri..pa āra durvīm iekaras viena balta apsniguši galva.
Avoti: 3. sējums