iekārtoties
iekārtoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
1.Izveidot sev vēlamo kārtību (kur), izvietojot savas mantas, — apgādāties ar dzīvei nepieciešamajām mantām un izvietot tās vēlamā kārtībā.
PiemēriIekārtoties jaunajā dzīvoklī.
1.1.Tikt izveidotam, iekārtotam (kur) — parasti par iestādi.
Piemēri..otrpus upei, bijušā pasta ēkā, bija iekārtojusies pagasta izpildu komiteja.
2.Novietoties (kur uz dzīvi, arī uz kādu laiku).
PiemēriIekārtoties komandējuma laikā pie paziņām.
2.1.Ieņemt vēlamo stāvokli, novietoties (kur).
PiemēriIekārtoties krēslā pie loga.
3.Radīt, nodrošināt sev dzīves vai darba apstākļus.
PiemēriBet savu rentnieka vietu spiests atstāt un iekārtoties kaut kā citādi arī Skulte..
3.1.Iestāties (piemēram, darbā, parasti izdevīgā, piemērotā).
PiemēriIekārtoties par oficianti.
3.2.Izveidot, nodrošināt sev kādam nolūkam vēlamus apstākļus (piemēram, attiecīgi iedalot laiku, darbus u. tml.).
PiemēriDarbā Ozols iekārtojās tā, ka šoreiz varēja aiziet stundas divas ātrāk..
4.parasti 3. pers. Izveidoties, norisināties noteiktā kārtībā.
Piemēri..svētdienas rītā notikumi iekārtojās pavisam negaidītā kārtā.
Avoti: 3. sējums