iekārtojums
iekārtojums -a, v.
1.Kārtība, veids, kādā izvietoti (telpā, ēkā, iestādē u. tml.) izmantojamie priekšmeti. Telpai, ēkai, iestādei u. tml. atbilstošie priekšmeti un to izvietojuma veids.
PiemēriDarba telpu iekārtojums.
2.Veids, kārtība, kādā (kas) ierīkots, izbūvēts.
PiemēriParka iekārtojums.
2.1.Veids, kārtība, kādā (kas) izveidots.
PiemēriInteresants albuma iekārtojums.
2.2.Kārtība, kādā (kas) ievietots (kur).
PiemēriGrāmatu iekārtojums stendā.
3.parasti vsk. Iedalījums noteiktā, bieži vēlamā, kārtībā, laika vai vietas secībā.
PiemēriDarbu iekārtojums.
3.1.Ieviesta, nodibināta kārtība (piemēram, kādā norisē).
PiemēriDzīves iekārtojums.
4.parasti vsk. Tas, kas ir ierīkots, izveidots, arī nodibināts.
PiemēriTik bieži [Briselē] sastopamie restorāni, kafejnīcas ietņu malās ir ļoti omulīgs iekārtojums.
Avoti: 3. sējums