iekārīgs
iekārīgs -ais; s. -a, -ā
iekārīgi apst.
1.Tāds, kam piemīt iekāre [1] (1).
PiemēriBet aizturēt un nomākt latviešu zemnieku viņa tieksmē nevar ne iekāri gais zemes īpašnieks, kas katru sprīdi platības liek desmitkārtīgi samaksāt, ne patvarīgā daba, kas reizēm noposta sējumu.
1.1.Tāds, kurā izpaužas iekāre [1] (1).
PiemēriIekārīgs skatiens.
2.reti Tāds, kam piemīt iekāre [1] (2). Tāds, kurā izpaužas iekāre [1] (2).
Avoti: 3. sējums