Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
iekāre2
iekāre -es, dsk. ģen. -ru, s.
iekare -es, dsk. ģen. -ru, s.; apv.
Šaurs zemes gabals, kas iestiepjas (kur iekšā).
PiemēriMeža ielīkums pļavā - meža iekāre.
  • Meža ielīkums pļavā - meža iekāre.
  • Pļavas iekāre.
  • Lauku iekāre meža trijstūrī kā uzarta, dziļām vagām sašņīpota, piltuvveidīgām bedrēm izrobota.
Avoti: 3. sējums