marka3
marka -as, s.
1.vēst. Zemnieku vai pilsētas kopienas īpašums (viduslaikos Vācijā, arī dažās citās Eiropas zemēs).
PiemēriModenas Viļums [13. gadsimtā], uzturoties Baltijā, apstiprināja Rīgas pilsētu par savas markas jeb patrimoniālapgabala valdītāju.
2.vēst. Liels pierobežas, parasti militāri nocietināts, novads (Franku valstī, viduslaikos Vācijā), ko pārvaldīja markgrāfs.
3.Robeža, robežas zīme (piemēram, kādai joslai, teritorijai).
Piemēri..panelis lēnām virzās uz savu paredzēto vietu, kur starp markām jau noklāta svaiga javas kārta.
3.1.fizk. Pagrieziena zīme burāšanas sacīkstēs.
PiemēriLaivas aizgājušas uz pirmo marku, tā apņemta, un tālumā jau parādās pirmo «Zvaigznīšu» buras.
Avoti: 5. sējums