Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
mārīte
mārīte -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.dsk.; zool. Vaboļu kārtas dzimta, kurā ietilpst sīki un nelieli, mugurpusē apaļīgi izliekti kukaiņi, kam ir sarkani, dzelteni, brūni vai melni segspārni ar norobežotiem plankumiem.
2.Šīs dzimtas kukainis.
PiemēriDivpunktu mārīte.
  • Divpunktu mārīte.
  • Piecpunktu mārīte.
  • Biešu mārīte.
  • Sarkanā mārīte.
  • Melnā mārīte.
  • Ir arī daudz derīgu vaboļu sugu. Vispirmām kārtām tas sakāms par.. mārītēm, ko sekmīgi izmanto bruņutu un laputu apkarošanai.
  • Par ceļojošiem kukaiņiem uzskatāmas mārītes, it sevišķi septiņpunktu mārītes..
Avoti: 5. sējums