Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
marionete
marionete -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Teātra lelle, ko darbina ar pavedieniem, auklām, arī atsperēm.
PiemēriMarionešu teātris.
1.1.pārn. Cilvēks (parasti politisks darbinieks), kas pilnīgi pakļaujas citu cilvēku gribai, norādījumiem. Arī iztapīgs cilvēks.
PiemēriMarionešu valdība.
Avoti: 5. sējums