izcirtums
izcirtums -a, v.
1.Vieta meža, kur ir izcirsti koki.
PiemēriLasīt ogas izcirtumā.
- Lasīt ogas izcirtumā.
- Otrā pusē ceļam bija klajš izcirtums ar celmiem, tam tikai kājnieki varēja iziet cauri.
- Pēc brīža viņi izgāja vecā izcirtumā, kura celmus bija paspējusi pāraugt smuidru bērziņu jaunaudze.
3.parasti vsk. Paveikta darbība, rezultāts → izcirst4.
PiemēriIt viss, kas daudzo dienu gaitās paveikts, ir tikai ceļa izcirtums.. ..pēc mums nāks paaudzes.. pa mūsu cirstiem ceļiem..
- pārn. It viss, kas daudzo dienu gaitās paveikts, ir tikai ceļa izcirtums.. ..pēc mums nāks paaudzes.. pa mūsu cirstiem ceļiem..
Avoti: 3. sējums