izcīnīt
izcīnīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Iegūt, sasniegt (bruņotā cīņā, karā).
PiemēriIzcīnīt uzvaru.
1.1.parasti savienojumā ar «kauja», «cīņa», «karš». Cīnīties un pabeigt cīnīties (bruņotā cīņā, karā).
Piemēri..ciemu apkārtnē nācās izcīnīt sīvas kaujas.
2.Ar neatlaidību, aktīvu darbību sasniegt.
PiemēriIzcīnīt darba uzvaras.
2.1.Ar aktīvu darbību iegūt.
PiemēriMārtiņam izdevās izcīnīt tikai vienu airi. Otru Maruta neparko neatdeva.
2.2.Iegūt (labu) rezultātu (sporta sacensībās).
Piemēri..vingrošanā vien Padomju Savienības sportisti izcīnīja 25 zelta un 10 sudraba medaļas.
2.3.parasti savienojumā ar «cīņa». Censties pārvarēt (ko sarežģītos, grūtos apstākļos).
Piemēri..viļņos kāds cilvēks izcīna pēdējo cīņu ar nāvi.
Stabili vārdu savienojumiAr asinīm izcīnīts (arī iegūts).
Avoti: 3. sējums