izcirst
izcirst -cērtu, -cērt, -cērt, pag. -cirtu; trans.
1.Cērtot izveidot (kur caurumu, spraugu u. tml.).
PiemēriIzcirst siena logu.
2.Cērtot, kaļot izveidot (parasti skulptūru).
PiemēriIzcirst tēlu marmorā.
2.1.Cērtot, kaļot izveidot (priekšmetu).
PiemēriIzcirst pakāpienus no ozola koka.
3.Nocirst (daudz vai visu).
PiemēriIzcirst kārklus.
3.1.Cērtot sagatavot (daudz vai visu).
PiemēriIzcirst baļķus.
3.2.Nozāģēt, nocirst kokus (lielākā platībā).
PiemēriToreiz jau mūsu mežs ar vēl nebija tā izcirsts un nolīsts kā tagad. Atradās jau tur arī pa zemenei, īsti ap celmiem..
4.Cērtot padarīt klaju, brīvu, bez kokiem.
PiemēriMilzis esot sācis cirst priedes, ko būvēt pili. Izcirtis plašu jo plašu apkārtni..
4.1.Atbrīvojot no kokiem un krūmiem, izveidot (ceļu, stigu u. tml.).
PiemēriIzcirst taku.
Stabili vārdu savienojumiIzcirst (arī cirst, (iz)lauzt) ceļu.
5.Cērtot atdalīt, iegūt (no kautķermeņa).
PiemēriIzcirst karbonādi.
Avoti: 3. sējums