izcils
izcils -ais; s. -a, -ā
izcili apst.
1.Tāds, kam piemīt lielas spējas, prasme. Ievērojams, ļoti spējīgs.
PiemēriIzcils zinātnieks.
2.Tāds, kas atšķiras ar sevišķu kvalitāti (piemēram, ar labumu, lielumu, nozīmīgumu).
PiemēriIzcils panākums.
2.1.Liels, nozīmīgs.
PiemēriIzcila loma.
Avoti: 3. sējums