izčākstēt
izčākstēt parasti 3. pers., -čākst, pag. -čākstēja; intrans.
1.Kūstot kļūt viscaur irdenam (parasti par sniegu, ledu).
PiemēriSniegs saplaka, dzeltēja, izčākstēja un nozuda.
1.1.Pūstot, bojājoties kļūt viscaur irdenam, nestipram.
PiemēriBaļķi izčākstējuši kā sūklis. Kaut ņem un pirkstos saberz visu māju.
2.sar. Izzust, iznīkt, arī izbeigties.
PiemēriNeprasme izveidot mūsdienīgus jauniešu raksturus jāuzskata par vienu no galvenajiem iemesliem tam, ka filmā izčākst iecerētais centrālais konflikts.
2.1.Sabojāties (par veselību).
PiemēriSlikti ir tas, ka tu.. ar katru dienu kļūsti vecāka un ka tev ir izčākstējusi veselība.
Avoti: 3. sējums