izčibēt
izčibēt parasti 3. pers., -čib, pag. -čibēja; intrans.; sar.
1.Pazust.
Piemēri«Man te labā lāpāmā adata izčibējusi, meit. Lāpīju, lāpīju zeķes ...».
Stabili vārdu savienojumiKad (arī kaut, ka) tu izčibētu!
1.1.Izjukt (par norisi, pasākumu).
PiemēriOtrajā puslaikā rīdzinieku uzbrukums izčibēja.
Avoti: 3. sējums