virpināt

virpināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.

1.Nenoteikti virzīt, grozīt (parasti pirkstos), piemēram, no vienas puses uz otru (parasti apaļas formas priekšmetu). Arī ripināt.

Piemēri..viņš tīšām virpina papirosu, švītīgi divos pirkstos saņēmis.

..viņš tīšām virpina papirosu, švītīgi divos pirkstos saņēmis.
Direktore paskatījās uz skolotāju Kalēju, kas visu laiku nervozi virpināja pirkstos pildzīmuli.
..sejā nekas nenodeva satraukumu, tikai pirksti nervozi virpināja pogu.
..Regīna apsēžas. Augums taisns un sasprindzis, bet pirksti ātri virpina somas siksniņu.
..sanāca gatavie kumēdiņi. Rolfs [suns] ar desu rotaļājās kā kaķis ar peli. Meta to ar priekšķepām gaisā, virpināja ar degunu..

2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) griežas, virzās lokā, aplī, spirālē.

PiemēriValērija turpināja slaucīt, virpināja lupatiņas stūri uz kociņa, lai tiktu klāt arī putekļiem, kas iestāvējušies gulēja rāmja griezuma dibenā.

Valērija turpināja slaucīt, virpināja lupatiņas stūri uz kociņa, lai tiktu klāt arī putekļiem, kas iestāvējušies gulēja rāmja griezuma dibenā.
..krastā plīstošie viļņi.. plīst un veļas no visām pusēm, gāzdamies pāri [laivai] un virpinādami laivu saputotajā ūdenī kā skaidu.
..vējš pūš no viņu puses, mūsu tuvumā virpinādams vieglus sniega putekļus.

2.1.Vīt, griezt (ko) lokā, aplī.

PiemēriVilis, kā parasti, kad gudroja lielu domu, virpināja pirkstos ūsu galus..

Avoti: 8. sējums