piekalt
piekalt -kaļu, -kal, -kaļ, pag. -kalu; trans.
1.Kaļot piestiprināt, pievienot (pie kā, kam klāt).
PiemēriPiekalts stienis.
- Piekalts stienis.
- ..saniknotie dievi piekala Prometeju pie klints..
- pārn. ..visasākos prāta pakavus Es piekalšu savām ilgām.
- pārn. ..stindzinošas bailes viņu [briedēnu] piekala pie zemes, ka ne pakustēt.
- pārn. Laukmalis reti pacēla acis pret debesīm. Viņa skatiens bija piekalts pie zemes kā apslēptu dārgumu meklētājam.
- Kamēr zēns kā piekalts sēdēja pie ekrāna, Edgars varēja atpūsties..
- Slimnieks tā savādi smīn, acis kā piekaltas seko katram ārstes vaibstam.
Stabili vārdu savienojumiKā piekalts.
- Kā piekalts — 1. Saka, ja (kāds) nekustīgi, parasti ilgāku laiku, atrodas kādā stāvoklī.2. Saka, ja acis, skatiens ir pievērsts (kam) nekustīgi, parasti ilgāku laiku.
1.1.reti Piestiprināt (pie kā, kam klāt), piemēram, ar naglām.
Piemēri..varēs aprēķināt arī, cik gulšņu pamatos nolikts, ar cik naglām pie gulšņiem sliedes piekaltas.
- ..varēs aprēķināt arī, cik gulšņu pamatos nolikts, ar cik naglām pie gulšņiem sliedes piekaltas.
2.Kaļot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
PiemēriBija piekalts vesels lērums bultu uzgaļu, smēdes stūrī tie krājās kā graudi apcirknī..
- Bija piekalts vesels lērums bultu uzgaļu, smēdes stūrī tie krājās kā graudi apcirknī..
2.1.Kaļot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, kādu priekšmetu).
PiemēriPiekalt pilnu kasti ar naglām.
- Piekalt pilnu kasti ar naglām.
- Piekāris pilnu kaktu pakavu.
Avoti: 6-2. sējums