pieliekties
pieliekties -liecos, -liecies, -liecas, pag. -liecos; refl.
1.Refl. → pieliekt1. Tikt pieliektam.
PiemēriEjot viņam vajadzēja pieliekties, lai nesadauzītu galvu pret spāru šķērskokiem.
- Ejot viņam vajadzēja pieliekties, lai nesadauzītu galvu pret spāru šķērskokiem.
- Uzvilcis bruņu cepuri dziļi uz acīm, Krists apstaigāja sardzi, ierakuma seklākās vietās pieliecoties.
- Zigim šķita, ka [slidojot] viņš jau jūt pretvēju, augums drusku pieliecās, labais plecs pavērsās uz priekšu.
2.Liecoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
Piemēri..viņš pieliecās man klāt un čukstēja: «No jums nekādu taisnošanos neprasīs..»
- ..viņš pieliecās man klāt un čukstēja: «No jums nekādu taisnošanos neprasīs..»
- Aiz loga pazib laterna. Pie rūts pieliecas kāda vīrieša seja.
- ..Melitā pieliecās tuvāk iluminatoram un paraudzījās laukā.
Avoti: 6-2. sējums