pieliekt
pieliekt -liecu, -liec, -liec, pag. -liecu; trans.
1.Mazliet noliekt uz priekšu vai sānis, arī mazliet saliekt (ķermeni, tā daļu).
Piemēri..dravnieks iet no stropa pie stropa, pieliec galvu un vērīgi klausās.
- ..dravnieks iet no stropa pie stropa, pieliec galvu un vērīgi klausās.
- ..sveču gaisma uzmet pieliektajai sejai šķietamas noslēpumainības plīvuru..
- Uzmanīgi pieliecis pakaļkājas, zirgs kapa lejup pa apsarmojušo krauju.
- Meitene pieliec celi, kā skolā mācīts.
Stabili vārdu savienojumiPieliekt (arī palocīt) celi.
- Pieliekt (arī palocīt) celi — Izdarīt nelielu reveransu (par bērniem).
1.1.Mazliet noliekt (priekšmetu).
PiemēriViņi gāja.. klusu, pieliecot zarus un uzmanīgi skatoties apkārt.
- Viņi gāja.. klusu, pieliecot zarus un uzmanīgi skatoties apkārt.
- «..jānogriež viens ķeksis, ar ko pieliekt lazdas, ar rokām riekstus nevarēs aizsniegt.»
2.Liecot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
PiemēriDārznieki tievo stādu stumbrus pielieca pie zemes, piestiprināja..
- Dārznieki tievo stādu stumbrus pielieca pie zemes, piestiprināja..
- No rīta televizoru antenas bija pieliektas jumtiem, bet vētra vēl nedomāja rimt.
- «Tu esi labs,» Ilzīte negaidot sacīja, pasmaidīja, pielieca savu gaišmataino galviņu pie viņa ādas jakas..
Avoti: 6-2. sējums