pielīdenis
pielīdenis -ņa, v.
pielīdene -es, dsk. ģen. -ņu, s.; reti
Pielīdējs2.
Piemēri«Pielīdenis!» Ilgi krātais naids tagad neslēpdamies liesmoja Bauzes acīs, spiedās kopā ar siekalām uz lūpām, drebēja pirkstos.
- «Pielīdenis!» Ilgi krātais naids tagad neslēpdamies liesmoja Bauzes acīs, spiedās kopā ar siekalām uz lūpām, drebēja pirkstos.
Avoti: 6-2. sējums