pielīdējs
pielīdējs -a, v.
pielīdēja -as, s.
1.Darītājs → pielīst.
2.Cilvēks, kas liekuļo, iztop. Līdējs.
PiemēriKādā naktī partizāni nošāva mežsargu - visā apkārtnē pazīstamo nodevēju un vācu pielīdēju, kurš cerībā uz izsolīto godalgu bija sācis izsekot partizānus.
- Kādā naktī partizāni nošāva mežsargu - visā apkārtnē pazīstamo nodevēju un vācu pielīdēju, kurš cerībā uz izsolīto godalgu bija sācis izsekot partizānus.
- Kultūras nama ansamblis.. Trīni [komēdijas «Trīnes grēki» izrādē] parādījis ne vien kā precību kāru vecmeitu, bet arī kā intriganti un pielīdēju.
Avoti: 6-2. sējums