pielēkt
pielēkt -lecu, -lec, -lec, pag. -lēcu; intrans.
1.Lecot, ar lēcienu vai lēcieniem pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
Piemēri..kapteinis pats pielēca pie stūres rata un mēģināja griezt..
2.Savienojumā ar «kājās», «stāvus» u. tml.: strauji, pēkšņi piecelties.
PiemēriPēkšņi viņa pielec kājās tik sparīgi, ka adīklis un dzijas kamoli noripo uz grīdas.
3.parasti 3. pers.; sar. Iesākt darboties (par motoru).
PiemēriDurvis aizcērtas.
Avoti: 6-2. sējums