piesaukt
piesaukt -saucu, -sauc, -sauc, pag. -saucu; trans.
1.Saucot pieaicināt. Saucot panākt, ka (kāds) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
PiemēriPiesaukt bērnu tuvāk.
- Piesaukt bērnu tuvāk.
- Piesaukt kaimiņu palīgā.
- Meistars Taube rūpīgi aplūko mašīnu. Viņš piesauc priekšstrādnieku..
- Ramona piesauca Aigaru klāt, kaunināja, bāra..
- Es.. nogaidīju izdevīgu brīdi, kad zēns mazliet aizgāja projām no citiem bērniem, un piesaucu to pie sevis.
1.1.Maģiskos priekšstatos – nosaucot (ko) vārdā, pieaicināt (to), arī iztaisīt (ko jaunu, nevēlamu).
Piemēri..pirtī nedrīkstēja bārties, spļaut un lādēties, lai nepiesauktu nelabos garus..
- ..pirtī nedrīkstēja bārties, spļaut un lādēties, lai nepiesauktu nelabos garus..
- Izsalies un pacietību zaudējis, Lēruma Eidis beidzot izgrūda: «Vai te nebūtu jāpiesauc pats nelabais?»
Stabili vārdu savienojumiPiesaukt nelaimi.
- Piesaukt nelaimi idioma — Ar savu izturēšanos, rīcību, runu būt par (parasti šķietamu) cēloni nelaimei.
2.Nosaukt, minēt (ko, parasti vairākkārt).
PiemēriNekas nav tik bieži piesaukts kā laika trūkums un tik nesaprātīgi šķiests kā atvēlētais laiks.
- Nekas nav tik bieži piesaukts kā laika trūkums un tik nesaprātīgi šķiests kā atvēlētais laiks.
- Mēs mēdzam piesaukt cilvēcisko attiecību krāšņumu un pēc tā ilgoties, kā mēdz sapņot par siltu, zilu jūru, pie kuras var nokļūt reti un pabūt vien īsu bridi.
Avoti: 6-2. sējums