piesaukt
piesaukt -saucu, -sauc, -sauc, pag. -saucu; trans.
1.Saucot pieaicināt. Saucot panākt, ka (kāds) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
PiemēriPiesaukt bērnu tuvāk.
1.1.Maģiskos priekšstatos — nosaucot (ko) vārdā, pieaicināt (to), arī iztaisīt (ko jaunu, nevēlamu).
Piemēri..pirtī nedrīkstēja bārties, spļaut un lādēties, lai nepiesauktu nelabos garus..
Stabili vārdu savienojumiPiesaukt nelaimi.
2.Nosaukt, minēt (ko, parasti vairākkārt).
PiemēriNekas nav tik bieži piesaukts kā laika trūkums un tik nesaprātīgi šķiests kā atvēlētais laiks.
Avoti: 6-2. sējums