piesātināt
piesātināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) piesūcas (ar kādu vielu). Piesūcināt.
PiemēriGatavo smailīti vispirms piesātina ar karstu pernicu.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (telpā, apkārtnē, vidē) viscaur izplatās (viela, arī smarža, skaņa).
PiemēriZiemas mēnešos gaiss ir piesātināts ar ūdens tvaikiem.
2.1.Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) — par vielu, arī smaržu, skaņu.
PiemēriPretīga gruzduma smaka tā piesātinājusi visu apkārtni, ka grūti bija elpot.
2.2.Būt tādam, kas spēcīgi iedarbojas uz ožas orgāniem (par smaržu).
PiemēriNo ziediem, augiem un krūmiem garoja spēcīgas, piesātinātas smaržas.
3.Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, mākslas darbs) ietver daudz (domu, informācijas u. tml.), dziļi, pārliecinoši izpauž (jūtas, pārdzīvojumus).
Piemēri..dramatiskais darbs ir piesātināts ar vērojumiem un atziņām, kas krājušies gadiem ilgi.
3.1.Panākt, būt par cēloni, ka (laikposms) tiek aizņemts, piepildīts (piemēram, ar notikumiem).
PiemēriAizvadīts bija vēl viens bagāts, notikumiem piesātināts gads.
3.2.Būt tādam, kas ir uzkrājis daudz (piemēram, domu, atziņu).
PiemēriJansons allaž piesātināts jaunām idejām.
4.ķīm. Panākt, būt par cēloni, ka (šķīdumā) dotajā temperatūrā ir sasniegts stabila līdzsvara stāvoklis starp komponentiem (piemēram, starp šķīdinātāju un šķīdināmo vielu).
PiemēriPiesātināt ūdeni ar vārāmo sāli.
Avoti: 6-2. sējums