piesārņot
piesārņot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Pieļaut, būt par cēloni, ka (kam, piemēram, videi, apkārtnei) tiek piejaukts (kas nevēlams, kaitīgs, arī neizmantojams, nederīgs).
PiemēriPiesārņot upi ar notekūdeņiem.
1.1.pārn. Piejaukt, pievienot (kam ko nevajadzīgu, kaitīgu), parasti cilvēka garīgajā darbībā, tās izpausmē.
PiemēriVienkāršrunas vārdi un vulgārismi ir neliterārās valodas piederums, tie piesārņo valodu, tāpēc literārajā valodā tos nemēdz lietot.
Avoti: 6-2. sējums