piesārņot
piesārņot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Pieļaut, būt par cēloni, ka (kam, piemēram, videi, apkārtnei) tiek piejaukts (kas nevēlams, kaitīgs, arī neizmantojams, nederīgs).
PiemēriPiesārņot upi ar notekūdeņiem.
- Piesārņot upi ar notekūdeņiem.
- Piesārņota vide.
- Piesārņot apkārtni.
- Nezāles piesārņo augsni.
- Apdzīvotās vietās, īpaši lielās pilsētās un rūpniecības centros, atmosfēras gaiss tiek piesārņots ar dažādām vielām.
- Lielie rūpniecības uzņēmumi saindē gaisu un piesārņo ūdeņus simtiem kilometru plašā apkārtnē.
- ..piepilsētas mežus piesārņo ne tikai nevīžīgi svētdienas atpūtnieki, privāto auto īpašnieki un telšu pilsētiņu iemītnieki.
- pārn. Bet pasaule jau trokšņiem piesārņota: Pa šoseju dārd autombiļu [automobiļu] rota, Pa sliedēm vilciens drāžas dunēdams, Rec lidmašīna pāri visam tam.
1.1.pārn. Piejaukt, pievienot (kam ko nevajadzīgu, kaitīgu), parasti cilvēka garīgajā darbībā, tās izpausmē.
PiemēriVienkāršrunas vārdi un vulgārismi ir neliterārās valodas piederums, tie piesārņo valodu, tāpēc literārajā valodā tos nemēdz lietot.
- Vienkāršrunas vārdi un vulgārismi ir neliterārās valodas piederums, tie piesārņo valodu, tāpēc literārajā valodā tos nemēdz lietot.
- Fašistiskie iebrucēji.. centās piesārņot cilvēku apziņu ar nacionālsociālisma, rasu teorijas un ideālistiskās filozofijas idejām.
Avoti: 6-2. sējums