piesardzīgs
piesardzīgs -ais; s. -a, -ā
piesardzīgi apst.
1.Tāds, kas mēdz izturēties, rīkoties, arī runāt uzmanīgi, ar apdomu, izvairoties no pārsteidzības, konflikta situācijām.
PiemēriKad cilvēki nāk vecākos gados, viņi kļūst piesardzīgi. Pirms soli sper, viņi kā aklie vispirms iztausta ceļu ar spieķi.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriPiesardzīgs skatiens.
1.2.Tāds, kas mēdz izturēties tā, lai varētu izvairīties no kā bīstama, neizraisītu ko bīstamu (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriPutns [vārna] bija kļuvis neparasti tramīgs un piesardzīgs - tikko pamanīja savā tuvumā cilvēku, tā paslēpās koku lapotnē vai steigšus laidās prom.
Avoti: 6-2. sējums