piesarkt
piesarkt -sarkstu, -sarksti, -sarkst, pag. -sarku; intrans.
1.Nosarkt (par cilvēku).
PiemēriPiesarkt no kauna.
Stabili vārdu savienojumiPiesarkst (arī pietvīkst) kā magone.
1.1.Kļūt sārtam, pieplūstot asinīm asinsvados (par seju, tās daļām).
Piemēri«Flagman, paklausies, flagmani».. dusmās piesarkušu seju kliedza Valdis.
1.2.Kļūt sārtam (no asarām, piepūles) — par acīm, plakstiņiem.
Piemēri«Vai tev jau atkal bailes no Edgara?» Kristīne parūgti ievaicājās. - «Zināms!» māte atbildēja, un viņas acis piesarka.
1.3.pārn. Kļūt sārtam, sārtoties (par paradībām daba).
PiemēriSaule piesarka un ieripoja eglēs.
Avoti: 6-2. sējums