noglumēt
noglumēt parasti 3. pers., -glumē, pag. -glumēja (retāk -gluma, 1. konj.); intrans.
Pārklāties ar gļotām, kļūt glumam (parasti mitruma ietekmē).
PiemēriNoglumējusi sieksta.
- Noglumējusi sieksta.
- ..akmeņi guļ lejā ūdenī - zaļi, noglumējuši.
- Kļūst redzama šaura, noglumējuši eja.
- Stāvo un rudens lietos noglumējušo krastu no vairākām vietām kapāja.. ložmetēji un prettanku lielgabali.
Avoti: 5. sējums