Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
slēpties
slēpties slēpjos, slēpies, slēpjas, pag. slēpos; refl.
1.Censties novietoties tā, lai citi nevar saskatīt, arī atrast.
PiemēriSlēpties aizdurvē.
  • Slēpties aizdurvē.
  • Slēpties aiz aizkariem.
  • Slēpdamies aiz kokiem, puisis klusi zagās pie loga.
  • pārn. Baigas ēnas uzmācās no visām pusēm, un šķita, ka uz katra soļa slēpjas neredzamas briesmas..
1.1.Meklēt (kur) patvērumu, censties izsargāties (no kā).
PiemēriSlēpties no krusas zem jumta.
  • Slēpties no krusas zem jumta.
  • Nāk jauna lielgabalu zalve.. Mēs lienam un slēpjamies dobēs un grāvjos.
  • ..pirms lietus odi slēpjas zemē zem lapiņām, starp zālītēm..
1.2.Vairīties (no kā bīstama, nevēlama), parasti ilgstoši, atrodoties slepenā vietā, cenšoties palikt nepamanītam, nepazītam.
Piemēri«Andrejs Silenieks tad pārgāja konspiratīvā dzīvoklī,» Žuburs teica. «Viņam vajadzēja slēpties, jo viņu jau meklēja pa visām malām.»
  • «Andrejs Silenieks tad pārgāja konspiratīvā dzīvoklī,» Žuburs teica. «Viņam vajadzēja slēpties, jo viņu jau meklēja pa visām malām.»
  • ..revolucionāri.. slēpušies Melnajā silā... Bet tad kādu dienu zemnīca, kurā mitinājušies, bijusi tukša.
  • Rūjmalā, dažus kilometrus no pilsētas, šucmaņi nošāvuši trīs jauniešus, kuri slēpušies no iesaukšanas.
1.3.pārn. Būt nesaskatāmam vai vāji saskatāmam, kam citam atrodoties visapkārt vai priekšā.
Piemēri..acis [Māriņai] bija lielas un pelēkas, bet dziļi slēpās zem plakstiņiem.
  • ..acis [Māriņai] bija lielas un pelēkas, bet dziļi slēpās zem plakstiņiem.
  • «Kā tad es varēju zināt, ka tur pie krasta slēpjas tā nolādētā sieksta,» es taisnojos. «Baļķis uzgrūdās tai virsū..»
2.Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu censties neizpaust, nerādīt (piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi).
Piemēri..ārsti pameta skatu uz Egles ģīmetni, kur viņš bija redzams ar savu parasto, nevis greizo smaidu, aiz kura parasti slēpās dzīves pēdējos mēnešos.
  • ..ārsti pameta skatu uz Egles ģīmetni, kur viņš bija redzams ar savu parasto, nevis greizo smaidu, aiz kura parasti slēpās dzīves pēdējos mēnešos.
  • Asnate: Nekad tu nebiji tā runājis Kā šodien: laipnā pazemībā slēpies, Kā kalns tin miglā savu lielumu.
2.1.pārn. Ārēji, arī tieši neizpausties. Būt nojaušamam (pēc kādām pazīmēm).
PiemēriDusmas tajās [Vanaga] acīs, tās nebij pret viņu [Lienu], un bez tām tur vēl slēpās dziļas, dziļas sāpes.
  • Dusmas tajās [Vanaga] acīs, tās nebij pret viņu [Lienu], un bez tām tur vēl slēpās dziļas, dziļas sāpes.
  • ..skaistais, apskaidrojošais slēpjas arī traģiskajā.
  • Bicēns: Nepietiek saprast tikai burtus un vārdus, ir jāmeklē jēga, kas aiz tiem slēpjas.
3.parasti 3. pers. Būt neatklātam, neizzinātam, neapgūtam (parasti par parādībām dabā); atrasties grūti pieejamā, sasniedzamā vietā.
PiemēriVai Latvijā bez skaita nebij pauguru, kuros visos slēpās māls.
  • Vai Latvijā bez skaita nebij pauguru, kuros visos slēpās māls.
  • Urālu kalnu un piekājes stepju dzīlēs slēpjas dažādas rūdas..
  • Vecajās celtnēs slēpās mākslas dārgumi, cilvēka ģēnija radīti nemirstīgi audekli un tēli..
Stabili vārdu savienojumiSlēpties zem maskas.
Avoti: 7-1. sējums