slīcējs
slīcējs -a, v.
slīcēja -as, s.
Cilvēks, arī dzīvnieks, kas slīkst (1).
PiemēriViņš neatvairāmi grima. Ar veselo roku slīcēja izmisumā viņš vēl tvēra gaisā un pēkšņi juta, ka atrod balstu.
Stabili vārdu savienojumiSlīcējs ķeras (pat) pie salmiņa.
Avoti: 7-1. sējums