slīcināt
slīcināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) slīkst (1).
PiemēriPats viņš bija nolēmis kļūt par mežsargu. Vai tādu labu apņemšanos nesīs jūrā slīcināt un ies citur laimi meklēt?
1.1.Pārpludināt, pārklāt ar ūdeni.
PiemēriLietus slīcināja laukus un pļavas.
1.2.pārn. Dzerot alkoholiskus dzērienus, censties mazināt (negatīva psihiska stāvokļa) ietekmi.
Piemēri«..mūsējā pagasta valde bija aizsteigusies uz krogu,» stāstīja Vanks, «bēdas slīcināt.»
Avoti: 7-1. sējums