slēpšanās
slēpšanās ģen. -ās, akuz. -os, instr. -os, s.; parasti vsk.
1.Darbība → slēpties.
2.Rotaļa, kurā viens no dalībniekiem meklē pārējos, kas ir paslēpušies. Paslēpes.
Piemēri..aiz trešā nama atradās liels, smilšains laukums. Tajā lielie veļu žāva, bērni skrēja sunīšus, spēlēja slēpšanos..
Avoti: 7-1. sējums