valgs2
valgs -ais; s. -a, -ā
valgi apst.
1.Tāds, kas ir uzsūcis, satur mazliet šķidruma, tvaika. Arī mitrs.
PiemēriValgas smiltis.
- Valgas smiltis.
- Valgs māls.
- Valga migla.
- Valgs rietumu vējš.
- Valga vēsma.
- Viņas nāca no upes, kur bija mazgājušās, un nesa valgus dvieļus.
- Gaiss te [būdā] pa nakti kļūst valgs no zemes mitruma, jo par klonu ir vēl dabīga velēna.
- Augsnei, kurā audzē tomātus, jābūt valgai, bet ne slapjai.
- pārn. ..Valgi plūst naktsmiers pār zvejnieku sētām, pieglaužot zemes un dvēseles rētas.
1.1.Tāds, kas ir viegli klāts ar šķidrumu, tvaiku.
PiemēriValga loga rūts.
- Valga loga rūts.
- Valgas lūpas.
- Valgi mati.
- Acis no asarām kļūst valgas.
- Valts satvēra tās silto, vēl no mazgāšanas valgo roku un pieglauda tai savu vaigu.
- Asfalts valgi spīguļo. Nesen lietus ir lijis.
Avoti: 8. sējums