Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
valis
valis -ļa, v.
1.dsk.; zool. Zīdītāju kārta, kurā ietilpst lieli ūdensdzīvnieki ar elastīgu ādu, biezu zemādas tauku slāni un lokanu asti, kas beidzas ar horizontālu spuru (piemēram, kašaloti, narvaļi, delfīni), samērā lielu galvu, kam mutē ir vai nu raga plātnes (planktona kāšanai), vai zobi (zivju izmantošanai barībā, piemēram, kašalotiem, narvaļiem). Vaļveidīgie.
PiemēriLielākie mūsdienu zīdītāji - vaļi (dažu sugu īpatni pat 30 m gari) ir pastāvīgi ūdens iemītnieki. Baltijas jūrā tie ieklejo ļoti reti.
2.Šīs kārtas dzīvnieks.
PiemēriDienvidu valis.
Stabili vārdu savienojumiVaļu medību kuģis.
Avoti: 8. sējums