vālīte
vālīte -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Dem. → vāle.
2.Neliels rīks, kas pēc formas atgādina vāli (piemēram, bungu ieskandināšanai, vingrošanai, spēlēm).
PiemēriVingrojums ar vālītēm.
3.bot. Vārpai līdzīga ziedkopa, kurai atsevišķie ziedi atrodas uz paresninātas, galīgas ass (piemēram, kalmēm, cūkaušiem, kukurūzai, vilkvālītēm).
PiemēriVālīšu staipeknis.
Stabili vārdu savienojumiVilku vālīte.
3.1.sar. Vilkvālīte.
PiemēriPa labi redzama maza pļaviņa, kuras vidū zaļo kalmēm un vālītēm aizaudzis dīķis.
4.anat. Gaismjutīga receptora sastāvdaļa (acī).
PiemēriGaismas stari, izgājuši cauri acs optiskajai sistēmai.., sakarā ar acs akomodāciju nonāk uz tīklenes un ierosina nūjiņu un vālīšu fotopigmentu sadalīšanu.
Avoti: 8. sējums