Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
valkīra
valkīra -as, s.; mit.
Kareivīga jaunava, dieviete (seno skandināvu mitoloģijā), kas palīdz kaujās un aprūpē kritušo karavīru dvēseles.
PiemēriMāksliniecei raksturīgs liels spožums dziedājumos, īpaši nepārspējams šīs partijas plašā balss apjoma augšējos reģistros, slavenajos valkīru saucienos..
Avoti: 8. sējums