valkāties
valkāties -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos; refl.
1.parasti 3. pers. Būt piemērotam valkāšanai.
PiemēriSkaista drēbīte, vai ne? Janīna pārlaida pāri roku: ar tādām dzīvām margrietiņām un gandrīz neburzīga, labi valkāšoties..
2.Vilkties, vazāties (piemēram, pa zemi).
PiemēriAtspraudusi priekšauta malu, lai nevalkājas pa zemi, māmuļa mazgā grīdu.
2.1.pārn.; sar. Klaiņot, klīst.
Piemēri«Osis vēl vienmēr valkājas - dzīvotājs nav, bet nost arī nemirst.»
Avoti: 8. sējums