valkāt
valkāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Ilgāku laiku, parasti ģērbties (noteiktā apģērbā, apģērba gabalā). Ilgāku laiku, parasti vilkt mugurā, kājās (noteiktu apģērbu, apavus).
PiemēriValkāt pelēku uzvalku.
1.1.Ilgāku laiku, parasti lietot (piemēram, brilles, kādus apģērba piederumus, rotaslietas).
PiemēriValkāt kontaktlēcas.
Stabili vārdu savienojumiValkāt masku.
1.2.Ilgāku laiku, parasti būt ar kādu noteiktu (matu, bārdas, ūsu) sakārtojumu, frizējumu.
PiemēriValkāt īsu frizūru.
2.Būt nosauktam (noteiktā vārdā). Saukties (vārdā, kas izsaka piederību noteiktai sabiedriskai grupai).
Piemēri..katram kārtīgam vīram tak esot jāatstāj pasaulē dēls, kas valkā viņa vārdu, dara tālāk viņa darbu.
2.1.pārn. Minēt, nosaukt (ko, parasti nevajadzīgi bieži).
PiemēriDzejā pārāk bieži valkāts, Bāls un nevarīgs kļūst vārds, Kas reiz audzis vārdu dārzā Sulas pilns kā ķirsis sārts.
2.2.pārn. Baudīt (kādu attieksmi), arī būt ar (kādu) attieksmi.
PiemēriBormanis: Cienījamā jaunkundze, piedosietº, ka man, kas ilgus gadus valkājis sava kunga uzticību, še nekas nav svešs..
3.Vairākkārt vilkt (parasti šurp un turp, dažādos virzienos).
PiemēriVīri dienām velti valkā trali pa okeāna dibenu.., jo tā patīk siļķei, kurai mēs esam gatavi dzīties pakaļ vienalga uz kuru pusi.
3.1.pārn. Parasti savienojumā ar «līdzi»: apgrūtinoši, nevajadzīgi nēsāt (ko) sev līdzi, arī vadāt (kādu) sev līdzi.
PiemēriVislabākā pārnakšņošanas vieta, braucot pa upi, manuprāt, ir siena zārds - ne tev jāvalkā līdzi telts, ne jāaplaimo sveši cilvēki ar lūgumu izīrēt kūtsaugšu..
Avoti: 8. sējums