vālēt
vālēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Spēcīgi, smagnēji sist, triekt, parasti ar vāli.
PiemēriPret moliem jūra smagus viļņus vālē..
1.1.intrans.
Piemēri..viņš [runātājs] nemeklēja izsmalcinātus vārdus un skaistas metaforas, viņš vālēja kā ar pirmcilvēka milnu..
1.2.intrans.; sar. Intensīvi šaut.
PiemēriLožmetējnieki garām kārtām vālēja, īsiem pārskrējieniem devās uz jaunām pozīcijām, atkal tēmēja, atkal šāva.
Avoti: 8. sējums