vāle
vāle -es, dsk. ģen. -ļu, s.
1.Garens (parasti koka) rīks kā sišanai, dauzīšanai (parasti ar paresninājumu vienā galā).
PiemēriSpriguļa vāle.
1.1.Šāds (piemēram, zarains, dzeloņains) rīks, kas senatnē tika lietots kā kaujas, medību ierocis.
PiemēriPēc ievainojumu formas var spriest, ka tie izdarīti ar spēcīgu zarainas kaujas vāles sitienu..
1.2.pārn. Liels, blīvs garens ziedu ķekars.
PiemēriSākusi ziedēt, saulessvece turpina to darīt visu vasaru - katru dienu atveras kāds vainadziņš. Resnā, maigā vāle rieš un rieš jaunus pumpurus.
Stabili vārdu savienojumiVilku vāle.
Avoti: 8. sējums