valgs1
valgs -a, v.
1.Virve, aukla, arī saite ar cilpu.
PiemēriKaņepāju valgs.
- Kaņepāju valgs.
- Sasaistīt vezumu ar valgu.
- «Kas tad tas par valgu?» un mātes roka pastiepjas pār galda stūri un saķer aiz gala auklu, kas izlīdusi Jaņukam no biksēm. - «Tas, mammu, - tas ir lamatu striķis.»
- Ieraugot svešu lopu, govis kļuva nemierīgas, sāka raustīties valgos un maut.
- pārn. ..Ukaitis vilka savu dzīves valgu tālāk, vilkdamies maizes darbā bez prieka.
Stabili vārdu savienojumi(Kā) slazda valgs.
- (Kā) slazda valgs idioma — Saka par ko ļoti nevēlamu, arī bīstamu.
1.1.dsk.; pārn. Tas, kas traucē, kavē, apgrūtina.
Piemēri..[mākslinieks] tukšoja vienu glāzīti pēc otras, ar patikšanu juta, ka vaigos iedegas siltums un gars atraisās no kautrības un nedrošības valgiem.
- ..[mākslinieks] tukšoja vienu glāzīti pēc otras, ar patikšanu juta, ka vaigos iedegas siltums un gars atraisās no kautrības un nedrošības valgiem.
- Darbības risinājumā ar daudzām izdomas bagātām mizanscēnām režisors centies tikt ārā no tradicionālisma un stampu valgiem.
Stabili vārdu savienojumi
- (Ie)vilkt (arī (ie)vilināt) (savos) valgos (biežāk tīklos) idioma — Vilinot, kārdinot (ie)saistīt (kādu) sev vēlamā rīcībā, pasākumā.
Avoti: 8. sējums