pieirties
pieirties -iros, -iries, -iras, pag. -īros; refl.
Irot, airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk). Pieairēties.
PiemēriViņš pieīrās pie saliņas, izlēca krastā, uzvilka laivas priekšgalu smiltīs..
- Viņš pieīrās pie saliņas, izlēca krastā, uzvilka laivas priekšgalu smiltīs..
- Laivinieki pieīrušies pie vaļa, un viens no jūrniekiem sviedis harpūnu..
Avoti: 6-2. sējums