rūsēt
rūsēt parasti 3. pers., rūsē, arī rūs, pag. rūsēja (retāk rūsa, 1. konj.); intrans.
1.Pārklāties ar rūsu [1] (1).
PiemēriTajās vietās, kur naglas var rūsēt, jālieto cinkotas naglas.
- Tajās vietās, kur naglas var rūsēt, jālieto cinkotas naglas.
- Cilāta dzelzs nerūsē; darbināts prāts nenoveco.
- ..aiz viņu [koku] saknēm mana vectēva lemess vēl, kaut kur aizlūzis, rūs.
- pārn. Koks koku negribot sāk nomākt, Un zāle zāles ēnā rūs..
- pārn. Kad es ieplēšu dvēselē robus Uz atmiņu rūsošām naglām, Esi ar mani tad kopā..
1.1.pārn. Kļūt necaurredzamam, netīram, nespodram.
PiemēriIstaba viņa laikā jau sāka slimot: rūtis rūsēt un bālēt...
- Istaba viņa laikā jau sāka slimot: rūtis rūsēt un bālēt...
- Pa labi lauka malā pletās gurdens kadiķājs un rūsēt sācis sila zilums.
- Plīst dzelme, un bruņinieks melnais No dziļumiem augšup nāk,.. Un debesis rūsēt sāk.
1.2.pārn. Kļūt neaktīvam, kūtram.
Piemēri..sarmas sudrabā decembros sirds viegli plaisā un rūs!...
- ..sarmas sudrabā decembros sirds viegli plaisā un rūs!...
- Šī ecēšanās viņam patīkama. Kaut uz brīdi atsvaidzinās vientulībā rūsošais un garīgā dīkā pamestais prāts.
2.Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu rūsgano krāsu.
PiemēriRudens lietavās jau rūsē Ogres krastu meži..
- Rudens lietavās jau rūsē Ogres krastu meži..
- Miegainā miglā dīvaina Pāri kļavām, kas pamazām rūs, Rāma kā upe pie grīvas Septembra diena plūst.
- Ik gadu sausāka kļūst sirds Un ugunsnedrošāka kļūst - Kā pērno sveķu kamols irds, Kas nokaltušā zarā rūs.
Avoti: 6-2. sējums