pierauties
pierauties -raujos, -raujies, -raujas, pag. -rāvos; refl.
1.Pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk), parasti, lai aizņemtu mazāk vietas.
PiemēriPierauties malā.
1.1.Samazināties apjomā, intensitātē u. tml.
Piemēri..sīkais personiskais ienaids un tīksme pierāvās un kļuva nesaredzami mazina un niecīga.
1.2.Samazināt (kā, piemēram, savas darbības, izdevumu) apjomu, vērienu.
PiemēriTagad.. Lielaušiem vajadzēja stipri vien pierauties un sašaurināties..
1.3.pārn. Pievaldīties.
Piemēri«Jūsu. stundās viņa [skolniece] pieraujas, bet pret dažiem citiem skolotājiem izturas dīvaini - tīri vai izaicinoši.»
2.Ar strauju kustību pārmainīt ķermeņa stāvokli.
PiemēriPierauties kājās.
Avoti: 6-2. sējums