pierauties
pierauties -raujos, -raujies, -raujas, pag. -rāvos; refl.
1.Pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk), parasti, lai aizņemtu mazāk vietas.
PiemēriPierauties malā.
- Pierauties malā.
- Māte guļ, pie sienas pierāvusies.
- Kaimiņš, pierāvies pie dēļu sētas, drebinājās. Likās, ka viņš gaida jau veselu mūžību..
- Ineta pierāvās tuvāk [automobiļa] durvīm..
1.1.Samazināties apjomā, intensitātē u. tml.
Piemēri..sīkais personiskais ienaids un tīksme pierāvās un kļuva nesaredzami mazina un niecīga.
- ..sīkais personiskais ienaids un tīksme pierāvās un kļuva nesaredzami mazina un niecīga.
1.2.Samazināt (kā, piemēram, savas darbības, izdevumu) apjomu, vērienu.
PiemēriTagad.. Lielaušiem vajadzēja stipri vien pierauties un sašaurināties..
- Tagad.. Lielaušiem vajadzēja stipri vien pierauties un sašaurināties..
1.3.pārn. Pievaldīties.
Piemēri«Jūsu. stundās viņa [skolniece] pieraujas, bet pret dažiem citiem skolotājiem izturas dīvaini - tīri vai izaicinoši.»
- «Jūsu. stundās viņa [skolniece] pieraujas, bet pret dažiem citiem skolotājiem izturas dīvaini - tīri vai izaicinoši.»
- Večuks, redzēdams, ka jaunie nelabprāt grib uzņemt ar viņu valodu, savu ziņkāri apslāpēdams, pierāvās, lai nogaidītu, līdz valodas atraisās.
2.Ar strauju kustību pārmainīt ķermeņa stāvokli.
PiemēriPierauties kājās.
- Pierauties kājās.
- Pierauties gultā sēdus.
Avoti: 6-2. sējums